Leģendārais rakstnieks Stīvens Kings, plaši pazīstams ar saviem plašajiem romāniem, paziņoja par savu aiziešanu no Twitter ar īsu, taču ietekmīgu vēstījumu. Viņš izteica neapmierinātību ar platformas arvien naidīgāko vidi un aicināja savus sekotājus meklēt viņu platformā Threads, Meta konkurētspējīgajā sociālo mediju iznākumā.
77 gadu vecumā, Kings, kurš ir skaļš Elona Muska kritiķis, nesen saskārās ar nepamatotām spekulācijām, kas liecināja, ka viņš tika izslēgts no Twitter saistībā ar jokiem par Muska iedomāto attiecību ar Donaldu Trampu. Neskatoties uz šīm baumām, viņa konts palika aktīvs, un viņš turpināja izteikt savas domas platformā.
Šī aiziešana iezīmē lielāku tendenci, kad lietotāji migrē uz alternatīvām platformām, piemēram, Threads un Bluesky, it īpaši pieaugot politiskajai spriedzei ar tuvojas 2024. gada vēlēšanām. Lietotāji ziņo par kritiku attiecībā uz Twitter pārvēršanu par telpu, kuru dominē ekstrēmas politiskās nostājas un dezinformācija, mudinot daudzas personas pamest šo platformu.
Vidū šīs pārejas, Threads ir piedzīvojusi iespaidīgu izaugsmi ar 275 miljoniem aktīvo kontu, kamēr Bluesky ieguva 1 miljonu jaunu lietotāju tikai vienas nedēļas laikā pēc vēlēšanām. Savas pirmās ziņas platformā Threads laikā Kings nebaidījās no pretrunām, sarakstot skeptiskas piezīmes par Trampa kabineta izvēlēm, norādot, ka, kaut arī tas nebija pilnībā piepildīts, tas noteikti bija haotisks.
Lielais sociālo mediju izsniegums: izpētot pāreju prom no Twitter
Stīvena Kinga nesenās aiziešanas no Twitter sekas ir novedušas pie daudzām diskusijām par šo masveida lietotāju migrāciju uz tādām platformām kā Threads un Bluesky. Šī pāreja nav ierobežota tikai ar slavenībām; tā atspoguļo pieaugošu sabiedrības tendenci, kurai ir sekas indivīdiem, kopienām un pat valstīm.
Kamēr dažādi publiskie figūras pamet Twitter un pauž savu neapmierinātību, lietotāji uzsver bažas par platformas vidi, īpaši tās jutīgumu pret dezinformāciju un kaitīgu diskursu. Tas rada interesantus jautājumus par pašreizējo sociālo mediju ainavu.
Kādas ir priekšrocības pārejai uz alternatīvām platformām?
1. Lietotāju vide: Jaunākas platformas, piemēram, Threads un Bluesky, bieži veicina veselīgāku un pozitīvāku lietotāju vidi. Daudzi lietotāji ziņo, ka jūtas mazāk pārslogoti ar toksiskām komentārām un ekstrēmām nostādēm.
2. Algoritmu caurskatāmība: Jaunās platformas var prioritizēt caurskatāmību attiecībā uz to, kā tiek dalīta un veicināta informācija, izceļoties salīdzinājumā ar Twitter strīdīgajiem algoritmiem, kas ir saņēmuši kritiku.
3. Kopienas veidošana: Šīs platformas parasti veicina mazākas, iesaistītākas kopienas, kur lietotāji jūtas savienoti, kas ir asprātīgs kontrasts ar plašāku auditorijas dinamiku Twitter.
Tomēr, kādi ir trūkumi?
1. Lietotāju bāze: Tā kā šīs alternatīvās platformas ir relatīvi jaunas, tām bieži trūkst plašās lietotāju bāzes, ko Twitter ir audzis gadu gaitā. Tas var ierobežot piekļuvi dažādām idejām un diskusijām.
2. Satura moderēšana: Jaunas platformas var cīnīties ar efektīvu satura moderāciju, radot bažas par dezinformācijas un naidīgas satura izplatību, ja nav izveidotas robustas sistēmas.
3. Ilgtspēja un noturība: Sākotnējais sajūsmu ap jauno platformu var izplēnēt, radot jautājumus par to, vai šie alternatīvie risinājumi spēs saglabāt savu lietotāju iesaisti ilgtermiņā.
Kādā veidā šī migrācija ietekmē kopienas un kultūras?
Izsniegums no Twitter var novest pie sarunu fragmentācijas. Atšķirīgas platformas veicina dažādas kultūras un diskusijas, potenciāli šķelšanās kopienas atkarībā no to sociālo mediju priekšrocībām. Tas var nozīmēt, ka svarīgas tēmas var tikt apspriestas izolēti, ierobežojot kopīgu sapratni un iesaisti.
Turklāt šis tiesību pārvietojums izvirza steidzamus jautājumus politiķiem un aktīvistiem, kad viņi navigē šajās jaunajās platformās. Tuvojoties 2024. gada vēlēšanām, arvien būtiskāk ir, lai kandidāti pielāgotu savu vēstījumu stratēģijām, efektīvi iesaistot auditoriju dažādās platformās, ne tikai paļaujoties uz Twitter.
Kā valstis reaģē uz mainīgo sociālo mediju ainavu?
Valstis arvien vairāk pievērš uzmanību šīm izmaiņām, izvērtējot regulējumus par sociālo mediju izmantošanu un satura moderāciju. Valdības var saskarties ar izaicinājumiem turēt līdzi jaunām platformām un atšķirīgajiem standartiem, ko tās var pieņemt salīdzinājumā ar vecākām vietnēm.
Noslēgumā, kad tādi cilvēki kā Stīvens Kings migrē no Twitter uz jaunākām platformām, viņi simbolizē plašāku sabiedrības pāreju, kas raksturota ar neapmierinātību ar iedibinātajām normām sociālajos medijos. Lai gan šī pāreja piedāvā iespējas izveidot labākas tiešsaistes vides, tā arī rada bažas par fragmentāciju un satura regulēšanu. Galu galā, kad lietotāji orientējas šajās izmaiņās, sekas personīgai iesaistei, kopienas saliedētībai un globālai diskusijai būs dziļas.
Lai iegūtu papildu atziņas par sociālo mediju izmaiņu sekām, apmeklējiet theguardian.com plašai ziņošanai un analīzēm par pašreizējām mediju tendencēm.