Jauna Deli saskaras ar satraucošu bīstamas gaisa kvalitātes periodu, piedzīvojot jau piecus pēc kārtas dienas, kas raksturotas kā ‘smagas’. Tas ir garākais smagas piesārņošanas periods trīs gadu laikā, radot bažas starp iedzīvotājiem. Lai gan saule ir atgriezusies un redzamība uzlabojusies, Gaisa kvalitātes indekss (GQI) joprojām ir satraucošā līmenī 419, kas ir samazinājums no smagas plus atzīmes 460 iepriekšējā dienā.
Pēdējo reizi Delhi tādu plašu smagas piesārņošanas ilgumu piedzīvoja 2021. gada decembrī, kad GQI piecos dienās bija virs bīstamā 400 līmeņa. Prognozes tuvākajā nākotnē liecina, ka gaisa kvalitāte, iespējams, turpinās būt ‘smaga’ ceturtdien, ar iespējamu pāreju uz ‘ļoti sliktu’ piektdien un sestdien, pamatojoties uz Gaisa kvalitātes agrīnās brīdināšanas sistēmas sniegtajām prognozēm.
Novembra mēnesī viena pati Delhi ir reģistrējusi septiņas smagas piesārņošanas dienas, tostarp nereģistrētas virsotnes, kad GQI sasniedza 494 18. novembrī, kas iezīmē vienu no vispiesārņotākajām dienām pilsētas vēsturē. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada novembri, kurā bija deviņas smagas piesārņošanas dienas, bet īsāks perioda garums, šī gada situācija ir īpaši satraucoša.
Meteorologi norāda uz spēcīgāku rietumu vēju ietekmi, kas nedaudz uzlabo apstākļus, izkliedējot miglu un ļaujot saulei iekļūt, kas var palīdzēt pakāpeniski uzlabot gaisa kvalitāti. Iedzīvotāji paliek cerīgi uz atvieglojumu, jo temperatūras lēnām mainās un redzamība uzlabojas.
Delhijas gaisa kvalitātes krīze: Dzīves atdzīvināšana neredzamām problēmām
Gaisa kvalitātes krīze Jaunajā Deli nav tikai vides jautājums; tai ir tālejošas sekas uz tās iedzīvotāju dzīvi un sociālekonomisko audumu. Lai gan nesenie ziņojumi izceļ satraucošus gaisa kvalitātes līmeņus, vairāki pamatfaktori veicina situācijas nopietnību, ietekmējot sabiedrības veselību, ekonomisko stabilitāti un valsts politiku.
Viena no interesantākajām, bet satraucošajām faktēm ir tāda, ka ar gaisa piesārņojumu saistītās slimības, piemēram, astma, kardiovaskulāras problēmas un elpceļu infekcijas, ir būtiski pieaugušas slimnīcās visā pilsētā. Piemēram, neseni pētījumi liecina, ka gandrīz 1,2 miljoni cilvēku Delhijā cieš no hroniskām elpceļu slimībām, bērni ir īpaši ievainojami. Šī piepilsētas krīze rada jautājumus: cik labi vietējās veselības aprūpes iestādes ir aprīkotas, lai tiktu galā ar piesārņojuma radītajām veselības problēmām?
Uz ekonomikas līmeņa, pastāvīgā gaisa kvalitātes krīze rada būtiskus izaicinājumus uzņēmumiem. Īpaši ietekmētās nozares ir būvniecība un āra aktivitātes. Uzņēmumi saskaras ar kavējumiem bīstamo darba apstākļu dēļ, kas rada ekonomiskos zaudējumus, kas var sasniegt miljardus zaudētas produktivitātes. Turklāt ilgtermiņa sociālā izmaksas veselības aprūpei un samazināta darba spēka efektivitāte pievieno vēl vienu slāni ekonomiskajām grūtībām kopienā.
Delhi valdība ir zem pārbaudes attiecībā uz tās reakciju uz šo krīzi. Kritiķi apgalvo, ka nepietiekama rīcība, tostarp neefektīvi piesārņojuma kontroles pasākumi, ir novedis pie sabiedrības veselības ārkārtas situācijas. Lai gan daži iniciatīvas, piemēram, Nepāra-Pāra transportlīdzekļu shēmas īstenošana, ir ieguvušas atbalstu, daudzi uzskata, ka tās ir tikai plāksteri uz krietni lielāku problēmu. Interešu grupas ir aicinājušas uz stingrākām regulām attiecībā uz industrijām un emisijām, taču tādu politiku ieviešana bieži sastop politisku pretestību.
Kā par starptautisko perspektīvu? Situācija Jaunajā Delhijā nav unikāla. Pilsētas kā Pekina, Losandželosa un Džakarta ir saskārušās ar līdzīgiem piesārņojuma izaicinājumiem. Šie globālie modeļi uzdod jautājumu: kā pilsētas var mācīties viena no otras? Piemēram, Pekina ir ievērojami ieguldījusi elektriskajā sabiedriskajā transportā, lai samazinātu emisijas. Kamēr Delhi cenšas risināt politikas pasākumus, salīdzinošs pētījums par veiksmīgām stratēģijām no pilsētām visā pasaulē varētu sniegt efektīvas risinājumus.
Tomēr ir svarīgi izvērtēt tūlītēju rīcību priekšrocības un trūkumus pret ilgtermiņa strukturālām izmaiņām. Ātrie risinājumi, piemēram, pagaidu transportlīdzekļu ierobežojumi, var sniegt īslaicīgu atvieglojumu, bet neuzrunā saknē esošās problēmas. Savukārt ilgtermiņa ieguldījumi zaļajā infrastruktūrā var aizņemt gadus, lai atnestu augļus, bet tie sola ilgtspējīgas priekšrocības nākamajām paaudzēm.
Noslēgumā, gaisa kvalitātes krīze Jaunajā Deli izplešas daudz tālāk par ikdienas GQI rādījumiem. Tā kalpo kā atgādinājums par veselības, ekonomiskās dzīvotspējas un vides politikas savstarpējo saistību. Kamēr iedzīvotāji un amatpersonas meklē taustāmus risinājumus, steidzamība pēc sistēmiskām izmaiņām kļūst arvien svarīgāka, izaicinot kopienas virzīties uz tīrāku, veselīgāku vidi.
Lai iegūtu detalizētāku ieskatu par vides jautājumiem Delhijā, apmeklējiet Indijas Vides Portāls.