As tensions escalate over Russia’s ongoing conflict in Ukraine, a French satellite company, with British government backing, is drawing criticism for its continued transmission of channels linked to the Kremlin. Eutelsat, based in Paris and partially owned by the UK, has come under scrutiny from activists and campaigners, including voices from Ukraine, who are urging the company to cease broadcasting numerous Russian television networks.
During the recent shareholders’ meeting, an investor raised concerns about Eutelsat’s compliance with EU sanctions regarding Russian media, questioning why the company had not taken stronger actions. In response, Eutelsat asserted its adherence to regulations, highlighting past measures where it ceased providing services to various Russian and Iranian outlets, including the state-run Russia Today, in December 2022.
Despite these steps, many sanctioned channels remain operational via Eutelsat’s satellites, causing further outrage among critics who label their content as “war propaganda.” The company mentioned ongoing discussions with French authorities about the potential for additional restrictions but clarified that they have not received direct orders to enforce further bans.
Eutelsat emphasized its commitment to abiding by all current European sanctions, stating that its involvement with the sanctioned channels is “indirect.” Meanwhile, the British government, having taken a significant stake in Eutelsat through the merger with OneWeb, faces pressure to ensure that taxpayer funds do not indirectly support Russian propaganda efforts.
Atgriešanās pie mediju ētikas: strīds par Eutelsat apraides izvēlēm
Mediju darbību ietekme uz starptautiskajām attiecībām
Turpinājošais ģeopolitiskās ainavas attēlojums būtiski izceļ mediju darbību sekas mūsdienu karā. Eutelsat apraide, kas saistīta ar Kremlim, ir piemērs tam, kā mediji var kalpot par propagandas instrumentu, veidojot sabiedrības uztveri pāri robežām. Šī situācija ir īpaši svarīga, jo tā uzsver, kā korporatīvie lēmumi var ietekmēt starptautisko naratīvu ap konfliktiem, tādējādi ietekmējot uztveri un politisko diskursu dažādās kopienās.
Sabiedrības ietekme un sabiedriskā doma
Kopienas, kas visvairāk skartas ar Eutelsat lēmumu turpināt Krievijas kanālu apraidi, ir tās, kas atrodas Ukrainā un citās Austrumeiropas valstīs, kas cenšas pretoties Kremlim. Šīs apraides bieži piesātina gaisa viļņus ar naratīviem, kas veicina Krievijas intereses, kas var vājināt vietējo pretestību un mainīt sabiedrības izpratni par notiekošo konfliktu. Mediju spēks slēpjas tās spējā veidot realitāti; tādēļ kopienas var atrasties sadalītas, pamatojoties uz patērētajiem naratīviem.
Pretrunīga šī scenārija puse ir brīvās runas pret mediju uzņēmumu atbildību. Kamēr daudzi aizstāv tiesības sniegt dažādus mediju viedokļus, kritiķi apgalvo, ka valsts atbalstītu naratīvu izplatīšana starptautisku konfliktu laikā ir neapdomīga. Tas noved pie plašākas diskusijas: vai uzņēmumi kā Eutelsat var pamatot savu biznesa modeli, ņemot vērā potenciālos plaša mēroga dezinformācijas un sadalīto kopienu riskus?
Eutelsat apraides politikas priekšrocības un trūkumi
No vienas puses, Eutelsat tirgus pozīcija nodrošina platformu dažādiem mediju izdevumiem, apgalvojot, ka atbalsta brīvību izteikties. Šī daudzveidība var tikt uzskatīta par labvēlīgu arvien polarizētākā globālā vidē. Tomēr trūkumi ir izteikti; uzņēmuma apraides var tikt izmantotas propagandas nolūkos, veicinot dezinformāciju, kas var pasliktināt konfliktu situācijas un destabilizēt reģionus, īpaši auditorijai, kurai var nebūt pieejas alternatīviem viedokļiem.
Kādi ir ilgtermiņa sekas?
Ja Eutelsat un līdzīgi uzņēmumi turpinās savas pašreizējās apraides politikas, kādas būs plašākās sekas? Ilgtermiņā mēs varētu redzēt turpmāku informācijas ekosistēmu sašķelšanos. Valstis var izstrādāt likumdošanu, kas stingri regulē ārvalstu mediju darbību, lai pretotos uztvertajiem draudiem nacionālajai vienotībai, kas novedīs pie izolētākas mediju vides.
Turklāt var pieaugt prasības pēc atbildības no mediju uzņēmumiem, mudinot stingrāk ievērot ētikas standartus. Noteiktu kanālu leģitimēšana, vienlaikus aizliedzot citus, rada nestabilu līdzsvara stāvokli, kas var novest pie dažu balsu slēpšanas, kamēr citas tiek paceltas, tālāk polarizējot sabiedrisko domu.
Nākotnes skatījums
Kā konflikts turpinās un pasaule pāriet uz mediju lomas izpēti karā, pieaug nepieciešamība pēc regulējošām institūcijām, lai novērtētu, kā uzņēmumi kā Eutelsat darbojas. Jautājumi par valsts interesēm, korporatīvo atbildību un globālajām ētikām paliks priekšplānā.
Uzņēmumiem, kas darbojas šajā jutīgajā ainavā, dilemmā ir skaidrs: vai viņi var saglabāt rentabilitāti, vienlaikus ievērojot ētikas standartus nemierīgās ģeopolitiskās klimatos? Lai gan dažiem tas var palikt kā ierasts bizness, pieaugošā aktīvistu un valdību uzmanība, visticamāk, ievedīs jaunu mediju atbildības laikmetu, pārdefinējot, kā starptautiskie mediju uzņēmumi mijiedarbojas ar saturu šeit un ārpus tā.
For more insights on media ethics and international relations, visit BBC News.
