Nesenais konflikts starp Krieviju un Ukrainu redzēja jauno Oreshnik raķeti, kas vērsta uz Dņipru. Pēc šī uzbrukuma daži Krievijas Telegram kanāli dalījās ar satelīta attēliem, kas it kā attēloja postījumus, ko izraisījusi uzbrukums. Tomēr šie attēli attēloja pavisam citu ainu nekā to apgalvoja Krievijas avoti.
Viens konkrēts kanāls izcēla Pivdenmash rūpnīcu, norādot, ka tā bija raķetes mērķis. Pretēji Krievijas apgalvojumiem par pilnīgu iznīcināšanu, satelīta attēli rādīja gandrīz nekādu būtisku postījumu. Kamēr Krievijas medijos tika izplatīta narratīvs, ka rūpnīca tika “izdzēsta līdz putekļiem,” attēlos redzamā realitāte liecināja pretēji, atklājot, ka objektam lielākoties ir palikusi integritāte.
Ukrainas blogeris Deniss Kazanskis atzīmēja asu kontrastu starp propagandu un realitāti. Divas dienas pēc kārtas Krievijas avoti apgalvoja, ka Pivdenmash rūpnīca bija pilnībā iznīcināta, ilustrējot iespējamās atšķirības starp apgalvojumiem un faktiskajiem pierādījumiem. Tas uzsver, ka notiek ne tikai cīņa uz zemes, bet arī informācijas jomā, kur narratīvi tiek veidoti un pārveidoti, balstoties uz pretrunīgiem stāstiem.
Kamēr situācija attīstās, ir svarīgi pārbaudīt informāciju un skatīt apgalvojumus kritiski. Atšķirības starp ziņoto iznīcināšanu un skarto teritoriju stāvokli atgādina novērotājiem par konfliktu saziņas sarežģīto dabu šajā problemātiskajā reģionā.
Maldinošas narratīvas: Dezinformācijas ietekme mūsdienu karā
Krievijas-Ukrainas konflikta kontekstā dezinformācijas un propagandas loma ir dziļas sekas gan individiem, gan kopienām, gan valstīm. Papildus tiešajiem postījumiem, ko rada militārās darbības, narratīvu karš var ietekmēt sabiedrisko viedokli, veidot starptautiskas atbildes un pat ietekmēt psiholoģisko labklājību civiliem, kas nonākuši ugunsgrēka vidū.
Informācijas karš: jauna konflikta dimensija
Mūsdienu karā cīņa pārsniedz tradicionālos kaujas laukus. Sociālo mediju un tiešsaistes platformu izmantošana ļauj ātri izplatīt informāciju — bieži vien neapstiprinātu — kas var palielināt atbalstu vai izraisīt bailes. Piemēram, ievērojami atšķirīgie Oreshnik raķetes uzbrukuma attēlojumi Pivdenmash rūpnīcai ilustrē, kā pretējās puses var manipulēt ar patiesību stratēģisku ieguvumu labad.
Šī informācijas manipulācija ne tikai ietekmē vietējās iedzīvotāju uztveri, bet arī ietekmē starptautiskās auditorijas un valdības. Rodas jautājums: Kā dezinformācija konfliktu laikā ietekmē globālās ārpolitikas lēmumus? Kad valsts uztver apdraudējumu, balstoties uz pārlieku dramatiskiem ziņojumiem, tā var mainīt savu nostāju, izraisot paaugstinātas spriedzes vai nepamatotu militāro atbalstu.
Informācijas manipulācijas priekšrocības un trūkumi
Sapratne par dezinformācijas ietekmi atklāj gan priekšrocības, gan trūkumus:
– Priekšrocības vaininiekam:
– Narratīva kontrole: Valdības var veicināt nacionālisma sajūtu un pamatot militārās darbības, ietverot narratīvu, kas parāda sevi kā upurus vai varoņus.
– Starptautiskā viedokļa ietekmēšana: Manipulējot ar faktiem, valsts var iegūt līdzjūtību un atbalstu no citām valstīm vai organizācijām, tādējādi ietekmējot ģeopolitiskās alianses.
– Trūkumi civiliem:
– Psiholoģisks stress: Pastāvīga pretrunīgas informācijas iedarbība var radīt apjukumu, bailes un nemieru starp civiliedzīvotājiem, ietekmējot mentālo veselību kopienās.
– Uzticības erozija: Pastāvīga dezinformācija var iznīcināt uzticību iestādēm un medijiem, liekot indivīdiem apšaubīt visu, ko viņi dzird, tālāk sarežģījot faktu informācijas izplatīšanu.
Fakti pret fikciju: Nepārtraukta izaicinājums
Viens no strīdīgajiem šī dezinformācijas karš aspektiem ir tehnoloģijas loma. Ar dziļo viltus un AI radītā satura pieaugumu robeža starp realitāti un izdomājumu kļūst aizvien neskaidrāka. Tādēļ izaicinājums ir ne tikai identificēt dezinformāciju, bet arī izglītot sabiedrību par to, kā kritiski analizēt saņemto informāciju.
Turklāt, tādās reģionos kā Ukraina un Krievija, kur valdība stingri kontrolē mediju narratīvus, pilsoņi bieži paļaujas uz neatkarīgiem vai ārvalstu ziņu avotiem. Šī paļaušanās rada vēl vienu jautājumu: Cik lielā mērā šie alternatīvie avoti ir uzticami? Pat neatkarīgi ziņu izdevumi var tikt ietekmēti ar savu valstu vai politisko programmu priekšrocībām.
Ceļš uz priekšu: Mediju prasme
Lai cīnītos pret dezinformācijas negatīvo ietekmi, ir būtiski veicināt mediju prasmes starp pilsoņiem. Izglītības programmas, kas koncentrējas uz kritiskās domāšanas prasmēm un spēju atšķirt ticamu informāciju, var iedrošināt kopienas efektīvi pārvietoties informācijas ainavas sarežģījumos.
Starptautisko organizāciju loma faktu ziņošanas veicināšanā un uzticamu balsu platformu nodrošināšanā kļūst īpaši svarīga. Tas var palīdzēt nodrošināt, ka stāsti konfliktu zonās netiek kontrolēti tikai no tiem, kuriem ir vara, bet iekļauj dažādus viedokļus, kas atspoguļo reālo situāciju uz zemes.
Kopsavilkumā, kamēr konflikti, piemēram, Ukrainā, attīstās, būtiska ir patiesības no propagandas atšķiršanas nozīme. Pārvarot dezinformācijas izaicinājumus, sabiedrības var tiekties pēc lielākas izpratnes un miera.
Lai iegūtu papildu ieskatu par mediju ietekmi konfliktos, varat izpētīt vairāk par BBC News.
